Mišela Marlī. Koko mīlestības smarža.

Koko Šanele vēl aizvien ir intriģējoša personība, viņas modes izgudrojumi, kā mazā melnā kleitiņa, pērļu virtenes un žaketes, aizvien, ejot līdzi laikam, iemieso sevī svaigumu un eleganci. Melnā šarms, melnbaltā klasika, vienkāršība, kvalitāte un izsmalcinātība – tas viss raksturo šarmantas, neatkarīgas, bet sievišķīgas sievietes stilu. Taču šī šarma neredzamais, bet ļoti svarīgais elements nepārprotami ir smaržas. Tas ir leģendārais Chanel Nr. 5 parfīms, kura valdzinājuma varā nokļuvusi esmu arī es. Nenoliedzami apburošais aromāts savaldzina un nelaiž vaļā, pat izraisa atkarību. Tās bijušas daudzu sieviešu iecienītākās smaržas, Holivudas aktrisei un sekssimbolam Merilinai Monro piedēvē izteicienu, ka viņas mīļākais apģērbs ir kailums, ko piesedz pāris pilienu Chanel Nr. 5 kakla bedrītē.

Mišela Marlī ir franču kultūru pārzinoša vācu rakstniece, jūtams, ka viņa daudz pētījusi Šaneles biogrāfiju, labi pārzina mākslas vēsturi, viņa uzcītīgi meklējusi faktus un tad tos integrējusi nepiespiestā, rotaļīgā stāstā par sievieti, kas izsitusies. Romāns ir liegs, romantisks un elegants. Autore bijusi gudra un nav iepinusi romānā apšaubāmas seksa ainas, kas jebkuru t.s. sieviešu romānu padara piedauzīgu un pazemina tā literāro vērtību. Šeit nekā tāda nav, lai gan erotika ir, romāna notikumi vijas ap Šaneles jaunkundzes romāniem, viņas patiku uz talantīgiem un izciliem vīriešiem, kā arī iedvesmu un radošumu. Nenoliedzami Koko radošums un ideju novatorisms, kā arī biznesa tvēriens, ir apbrīnojams. Tomēr viņas liktenim piemīt traģisms, kas viņas personību padara pievilcīgu citiem radošiem cilvēkiem, ne velti par Šaneli vēl arvien tiek rakstītas grāmatas un uzņemtas filmas. Stāsts par necilas izcelsmes sievieti, kas pat nekautrēdamās izmantoja gultu, lai paceltos no padibenēm, ir intriģējošs. Savukārt kļuvusi slavena un materiāli neatkarīga, viņa bija pietiekami gudra, lai savu aizrautību ar vīriešiem apvienotu ar izaugsmi un radošu izdomu, vienvārdsakot, Šaneles jaunkundze pratusi apvienot patīkamo ar lietderīgo. Tas izteikti parādās Marlī romānā. Lai gan Koko romantiskās attiecības ar vienu no mistiķa Grigorija Rasputina slepkavām, pretendentu uz Krievijas troni un augstas raudzes aristokrātu Dmitriju Pavloviču Romānovu bija vienas vasaras romāns, tā rezultātā tapa leģendārās smaržas, par ko vēsta Marlī grāmata. Šanele pratusi no katra no saviem mīļākajiem paņemt to labāko, to, ko viņa spējusi viņos ieraudzīt un novērtēt. Tas ir bijis vēl viens no viņas talantiem, lai gan viņa tā arī palika neprecējusies un bez bērniem, viņai piemitusi izcila gaume ne tikai uz ģērbšanos, bet arī uz vīriešiem, lai gan tas negarantēja viņai personīgu laimi.

Marlī romāns sākas ar Koko Šaneles ikgadējā mīļākā Artura Kepbela jeb Boja bojāeju autokatastrofā. Sērojot un skumstot pēc mīļotā Šanele izlemj radīt smaržas, kas būtu piemineklis viņu skaistajai mīlestībai. Tās būtu izcilas smaržas. Labākās pasaulē. Sēru un šīs domas apsēsta Šanele satiek savu nākamo mīļāko, izskatīgo Dmitriju Pavloviču, tieši viņš iepazīstinājis jaunkundzi ar parfimēru, kas spēja radīt labākās smaržas pasaulē, kas iedvesmotas no krievu galmā populārā parfīma Bucket de Cathrine, kas tika radītas īpaši cara plašajai ģimenei.

Dmitrijs Pavlovičs tā arī paliek noslēpums, nav skaidra viņa motivācija romānam ar Koko Šaneli. Viņš ienāk viņas dzīvē nemanāmi un tikpat neuzkrītoši no tās nozūd, ar klusām skumjām un apšaubāmām atrunām. Šī noslēpumainā aura pavada viņu līdz dzīves beigām, gluži kā liktenīgais vakars, kad Jusupovu Pēterburgas rezidencē notikušās carienies favorīta slepkavība, šķiet, uzlikusi viņam klusēšanas zīmogu uz visiem laikiem.

Samērā maz romānā pieminēts komponists Igors Stravinskis, viņa despotisms un vētrainums nav lasītājam pievilcīgs, taču viņam tik tiešām nav saistības ar smaržu tapšanu, lai gan viņu un Šaneli sasaista krievu balets, mūzika un tā laika Parīzes krievu avangards. Šanele bijusi gan mecenāte, gan tērpu autore Sergeja Djagiļeva trupai. Viņas aizrautība ar krievu kultūru, ko, kā kādreiz greznās dzīvēs ēnu, Eiropā atveda no boļševiku zvērībām aizmukušie aristokrāti un mākslas laudis. Nenoliedzami viņu klātbūtne Parīzē un citās Eiropas pilsētās ietekmēja tā laika modi un tās estētiku. Par viņu darbošanos Parīzē sīkāk var izlasīt aizraujošā modes kolekcionāra un vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva grāmatā “Skaistums cauri gadsimtiem”, ko latviski izdeva 2016. gadā. Tolaik eiropieši juta līdzi krievu emigrantiem, palīdzēja un atbalstīja, un, iespējams, labākais, kas Krievijā jebkad ir bijis, neatgriezeniski ir izbeidzies līdz ar šīs paaudzes aiziešanu viņsaulē un to pēcteču asimilēšanos citās valstīs, tā apliecinot kā paiet pasaules godība. Palikušas tikai liecības modē un mākslā, kas raksturo 20.gs pirmo pusi, līdz sākās Otrais Pasaules karš, tad tas iekapsulējās Aukstā karā trauksmē, līdz izsmalcināto, aristokrātisko gaumi un stilu nomainīja drūmā, orveliskā padomju gulaga estētika, kas Rietumos raisīja interesi Perestroikas laikā.

Jātzīst, ka Šaneles ( romānā 1920. – 1922. gadi) laika bohēmistu izklaides ir patiesi apskaužamas. Eiropas labākie kurorti, gleznas pludmales, smalkas villas, kazino, restorāni, dārgas mašīnas, zīda tērpi, nepārtraukta smēķēšana, dzīves alkas, sekss, aizrautība vienam ar otru un klāt tam daudz šampanieša. Marlī ir izdevies uzburt aizraujošu bohēmu, dabisku un pašsaprotamu, bez netīrības un šausmināšanās, drīzāk slavinot dzīves svinēšanu un tiekšanos pēc labākā.

Grāmata beidzas ar leģendāro smaržu trimfu, Šaneles vientulību, kas noved viņu līdz nākamajai mīlas afērai – šoreiz ar mākslas ģēniju Pablo Pikaso. Kāpēc gan ne, Pikaso nenoliedzami bija ievērības cienīgs.

Laiks paiet, viss aizmirstas un mainās, taču modes pieminekļi, ko radījusi Šanele vēl aizvien dzirkstī dzīvi un valdzina. Chanel Nr. 5 ir labākais piemineklis mīlestībai arī pēc 102 gadiem, un Mišelas Marlī romāns par to no jauna atgādina.